Olaine ir tāda dīvaina vieta, kura atrodas kaut kur starp Rīgu un Jelgavu. Līdzīgi kā Salaspili, Ogri vai Carnikavu, uz to ir diezgan viegli nokļūt ar vilcienu vai autobusu. Daudziem autovadītājiem Olaine asociējas ar pāris daudzdzīvokļu namiem, kas redzami tālumā braucot pa šoseju Jelgava – Rīga. Lai apskatītos uz šiem namiem tuvāk veicu manevru pa labi.

Vispār Olaine mani pārsteidza patīkamā ziņā. Visupirms jau tāpēc, ka ciems (pilsēta?) ir ļoti sakopta, tajā ir plašas ielas un daudz vietas māju pagalmos. Autovadītāji ir ekstra pieklājīgi (jeb tās tā vienkārši svētkos?) un palaižu visus uz visām, neskaitāmajām gājēju pārejām.

Olaines pašvaldība ir nevāji rāvusies tādēļ acumirklī ir skaidrs, kur ir stadions, skola, baznīca un pat peldbaseins. Tāpat šeit uzrauts tāds kā mini mežaparks, kurā bērni var paložņāt pa tiem tur, kas mūsu bērnībā bija no metāla. Savukārt citi pabraukt un varbūt pat paskrituļot. Lai gan sākumdaļā takas izliktas ar flīzēm.

Tomēr jau pavisam veikli veicot manevru nost no galvenās ielas skatienam paveras ne visai savlaicīgi izvestie atkritumi. Tomēr tas arī vienīgais nesmukums, tūlīt aiz paseklā grāvja ar ūdeni pašā pilsētas centrā, kuru vietējie noteikti lepni dēvē par kanālu. Kanāls tiešām ir kruta mikrorajona vidū, tomēr prasītos tajā ieliet ūdeni un vēlams gandrīz tīru.

Vēl interesanta iezīme, kas atšķir galvaspilsētu no mazpilsētas. Teju visās centra pieturās ar īpašu centību un neatlaidību izlīmēti dažādi paziņojumi un sludinājumi un tādas kā reklāmas. Šķiet šis nemirstošais informācijas izplatīšanas veids ir aktuāls tikai mazpilsētām Latvijā.