Ja paliek pārāk garlaicīgi un gribas aizbraukt «dajebkur», jo Rīga jau sen kā apnikusi, tad tuvākā kaimiņpilsēta «kur sen nav būts» ir neviena cita kā Talsi. Ielūkojoties sinoptiķu prognozēs priecīgi noberzējam rokas. Laika vīri ieplānojuši brīžiem saulainu laiku un gaisa temperatūru līdz pat +7 grādiem.Rīts galvaspilsētā pienāk pelēks un lieki vien piebilst, ka sinoptiķu prognozes dienas gaitā tā arī nepiepildīsies. Tomēr nevajag skumt, Talsi arī Latvijas pelēkajā laikā ir Talsi. Tādēļ daudz nedomādami dodamies Kurzemes virzienā.
Vispār no iepriekšējiem apmeklējumiem, kas Talsos gadījušies pārsvarā vasarā, pilsēta asociējas ar «te īsti nav ko darīt, bet picas cep garšīgas». Protams interesantuma pakāpe jebkurā pilsētā parasti ir atkarīga no kompānijas un piedzīvojumu meklēšanas gara konkrētajā kompānijā. Latvijas ziemar nav vasara, tādēļ izklaides pilsētā jāplāno rūpīgāk.
Ierodoties Talsos, pirmais ko pamanām ir ziņojumu dēlis teju pašā pilsētas sirdī. Un kas pārsteidzošākais, tas nav nolaistīts ar krāsu vai noķēpāts ar grafiti. Tas tiešām vēsta par aktuāliem notikumiem. Ar neviltotu interesi iepazīstamies ar pasākumu klāstu un ar skumjām secinām, ka kino rāda tikai reizi nedēļā – piektdienu vakaros. Nu nekas, toties muzejs ir atvērts gan sestdien, gan svētdien līdz pat 17.00.
Šķiet kultūras plāns gatavs. Tā kā ārā vēl ir salīdzinoši labs laiks, nolemjam izmest loku pa pilsētu ar kājām, pie reizes pameklēt, kurā virzienā vispār tas muzejs atrodas un pilni cerību atrast vietu, kur paēst brokastis.
Tā kā Stendera picērija šeit jau ievērtēta vairākkārt, to uzreiz no saraksta svītrojam. Esam tomēr noskaņojušies tikai vieglām brokastīm. Pa perimetru neko jēdzīgu neredzam, bet ieraugam norādes, kuras ved visos iespējamos virzienos izņemot muzeju. Nu labi nekas, apskatām dīvainā rullī nodrukāto karti, iebakstām ar pirkstu debesīs un dodamies kādā no virzieniem, kurā mums šķiet būtu jābūt muzejam un varbūt kaut kam interesantākam.
Tomēr mūsu intuīcija mūs pieviļ. Lai arī atrodam vizuāli interesantas ieliņas un ceļus, kafejnīca «Ieviņa» nerada ne uz pusi tik mīlīgu iespaidu kā tās nosaukums varētu likt cerēt. Apskatām dažus pagalmus, dažas mājas, ielas un ieliņas, kalnus un pakalnus un jau pēc 40 minūšu pastaigas jūtamies diezgan saguruši un sākam palikt arī salīgi Latvijas «siltajā» pavasarī.
Sākam vilkt atpakaļ uz punktu no kura sākām, pa ceļam ievērtējam kafejnīcu Bella un ar šķeldu darbināto centrālapkuri. Vietējā grāmatnīcā pašķirstam grāmatas. Interesanti, ka grāmatas ar seksa padomiem šeit novietotas tā, ka jāizlavās starp diviem plauktiem un tad tieši stāvot pie skatloga tās visas ir ērti apskatāmas. Tā arī netopam gudri – tas ar mērķi, lai citi viņas neskatītos jeb lai visi, kas iet garām, redzētu – kurš tās šķirsta?
Visu beidzot pamanām kādu ēku, kuru rotā uzraksts kafejnīca, turpat arī viesnīca. Pienākuši pie ārdurvīm mēģinām saprast, kad tā strādā un vai tur baro tikai tos, kuri šeit guļ jeb visus, kuri grib ēst. Kad īsti nepieņēmuši lēmumu jau sākam attālināties nopakaļus no lieveņa mūs sauc viesmīlis aicinādams tomēr iestāt. Nē nu ja tik uzstājīgi Talsos ķer klientūru, tad nolemjam šo nedalīto uzmanību izmantot. Ieraugot cenas, apmēram top skaidrs, kādēļ klientūra ir jāķer, nav nekāds Hesburgers.
Brokastis īsti šeit nedod, esam vienīgie cilvēki, pasūtam kaut kādu ēdienu, kas vairāk velk uz pusdienām. Ļoti laba vieta, ja vēlaties nesteidzīgi, salīdzinoši smalkā atmosfērā, paēst pusdienas Talsos. Kamēr ēdam savas vēlās brokastis sarodas arī citi cilvēki, kuri atnākuši paēst pusdienas. Daži satikt arī nekad agrāk neredzētus radiniekus. Ugunsgrēka sižeta līnija uz īstās dzīves fona nobāl.
Visbeidzot ar gps palīdzību kā īsti slēpņotāji tiekam līdz muzejam. Starp citu, muzeja nesakoptajā parkā (vaiesnezinukastasbija) ir apslēpta tikpat necila kastīte. Lai gan pats muzejs ir diezgan interesants. Īpaši savvaļas dzīvnieku ekspozīcija. Arī salīdzinoši svaigā izstāžu zāle. Kurai pa vidu prasījās liels dīvāns un tēja, tad tur varētu visu dienu uz gleznām lūkoties un spriest vai Ķemeru tīrelis labāk izskatās ziemā, pavasarī, vasarā vai realitātē.
